Panta trešās daļas 20.4 punkts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir maksājams no izložu un azartspēļu laimestiem, bet 9. Pieaicinātā persona – PhD Aivita Putniņa – norāda, ka apstrīdētajās coin strike spela normās noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem var mazināt azartspēļu atkarības izplatību. Azartspēļu nodoklis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ko piemēro laimestiem virs 3000 € gadā.

• Gada apliekamajā ienākumā ietver un ar nodokli apliek izložu un azartspēļu laimestus, ja to kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 eiro.
• Azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā tika ieviests vairāku iemeslu dēļ.
• Ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem tiek aplikti ar nodokli līdzīgi kā citi kapitāla pieauguma ienākumi, un par iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aprēķināts nodoklis no kapitāla pieauguma.
• Saskaņā ar likuma par IIN 15.panta 5.daļu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, no 2025.gada piemēro 25,5% nodokļa likmi.
• Turklāt grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka no 2025.

Savukārt, ja nerezidents atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.655 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad Iesniedzējam attiecībā uz 2018.gadā veikto maksājumu par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi ir jāpiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta sestā daļa un no maksājuma nerezidentam ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot 20 procentu likumi. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt, ja nerezidents atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad Iesniedzējam attiecībā uz 2017.gadā veikto maksājumu par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi ir jāpiemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotā daļa un no maksājuma nerezidentam ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot 15 procentu likumi.

Tomēr tas, vai varat pieprasīt zaudējumus un kā tie tiks apstrādāti nodokļu vajadzībām, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp konkrētajiem zaudējuma apstākļiem un jūsu valsts nodokļu likumiem. Stabilo kriptovalūtu pārdošana pret skaidru naudu arī tiek uzskatīta par ar nodokli apliekamu notikumu, taču parasti bez ļoti lielām nodokļu sekām. Lai gan dažām personām var būt nepieciešams tikai īss laiks, lai pabeigtu nodokļu deklarāciju, izmantojot mūsu programmatūru, citām personām ar sarežģītiem darījumiem var būt nepieciešams vairāk laika. Turklāt, ja glabājat savu kriptovalūtu finanšu biržā, kriptovalūtas bankas kontā vai kriptovalūtas pārvaldītā fondā, jums, iespējams, būs jāiesniedz veidlapa 8938. Ņemiet vērā, ka, lai gan iesniegšanas termiņš ir tāds pats kā nodokļu deklarācijai, FBAR iesniegšana nav daļa no nodokļu deklarācijas un tiek iesniegta atsevišķi/tieši FinCEN.

Cik daudz kriptovalūtu pastāv?

Kriptovalūtas peļņa tiek uzskatīta par ienākumu no kapitāla pieauguma, un šī peļņa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Daudzu dažādu faktoru ietekmē kriptovalūtu cenas, tostarp mazumtirdzniecības un institucionālie ieguldījumi, projektu specifika, notikumi un tendences pārējā kriptogrāfijas tirgū un pasaules ekonomikā. Ņemot to vērā, tirgū ir daudzi daudzsološi kripto projekti ar potenciālu nest lielu peļņu. Taču kriptovalūtas ir ļoti svārstīgas un iespējams gūt gan lielus zaudējumus, gan lielu peļņu, padarot to par riskantu investīciju.

Tādējādi, ja Iesniedzējs 2018.gadā veiks maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveidos ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur. Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumi Nr.655) 1.punktā ir noteiktas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas. Tādējādi, ja Iesniedzējs 2017.gadā veic maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur.

Tiem ir nepieciešami specializēti lielas jaudas datori, jo “racēju” aprēķinu, tostarp darba pierādījumu (proof-of-work), pamatā ir sarežģīti algoritmi. “tīrām” kriptoaktīvu tirdzniecības platformām, kuras tikai apvieno dažādus kriptoaktīvu lietotājus, kuri vēlas veikt darījumus, izmantojot tokenus, un nodrošina tiem platformu, kurā viņi var savā starpā tirgoties. Ņemot vērā, ka kriptoaktīvi ir prece, tad uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, ievērojot likuma vispārējās normas.

Veidlapa, ko izmanto, lai ziņotu par kapitāla pieaugumu un zaudējumiem no kapitāla aktīvu, tostarp kriptovalūtu, pārdošanas vai apmaiņas. Tomēr, ja jums pieder uzņēmējdarbības vienība, kas veic ieguves darbības, jūs ziņosiet par savu kapitāla pieaugumu vai zaudējumiem, izmantojot C pielikumu. Tomēr jums ir jādeklarē saņemtās summas vērtība USD kā parastie ienākumi. Līdzīgi, kad jūs pārdodat stabilās kriptovalūtas par skaidru naudu, tas arī tiek uzskatīts par apliekamu ar nodokli, lai gan parasti ar mazākām nodokļu sekām salīdzinājumā ar citiem darījumiem.

Vairumā valstu nodokļu deklarācijās parasti ir jāziņo par visiem kriptovalūtu darījumiem neatkarīgi no summas. Tomēr pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, cik lielu zaudējumu varat pieprasīt, un, lai zaudējumi būtu atskaitāmi, tie ir jāziņo iestādēm. Tomēr pastāv ierobežojumi attiecībā uz zaudējumu apmēru, ko varat pieprasīt, un, lai pretendētu uz atskaitījumu, ir jāziņo par zaudējumiem attiecīgajām iestādēm. Turklāt jums ir iespēja kompensēt tirdzniecības peļņu ar kapitāla zaudējumiem, izmantojot stratēģiju, kas pazīstama kā nodokļu zaudējumu ievākšana.

Tā ir pirmā un vērtīgākā kriptovalūta, ko bieži dēvē par “digitālo zeltu”. Pievienotās vērtības nodokļa regulējošie normatīvie akti nenosaka, ka darījumi ar kriptovalūtu būtu veicami izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinus. Vai, veicot kriptovalūtas pirkšanas – pārdošanas darījumus, norēķinus var veikt skaidrā naudā, izmantojot kases aparātu? Tādējādi ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra.